OBJ_BUCH-548-005.book Page 156 Wednesday, March 2, 2016 1:26 PM
156 | Latviešu
Ar griešanās virziena pārslēdzēju 5 var izmainīt elektroinstru-
menta griešanās virzienu.
Griešanās virziens pa labi: pārbīdiet griešanās virziena pār-
slēdzēju 5 līdz galam lejup (R).
Griešanās virziens pa kreisi: pārbīdiet griešanās virziena
pārslēdzēju 5 līdz galam augšup (L).
Ieslēgšana un izslēgšana
Lai ieslēgtu elektroinstrumentu, nospiediet ieslēdzēju 4 un
turiet to nospiestu.
Lai izslēgtu elektroinstrumentu, atlaidiet ieslēdzēju 4.
Lai taupītu enerģiju, ieslēdziet elektroinstrumentu tikai tad,
kad tas tiek lietots.
Norādījumi darbam
Pirms elektroinstrumenta apkopes vai apkalpošanas
izvelciet tā elektrokabeļa kontaktdakšu no barojošā
elektrotīkla kontaktligzdas.
Lietojiet elektroinstrumentu tikai tad, ja uz tā ir nostip-
rināts papildrokturis 2.
Kontaktējiet darbinstrumentu ar uzgriezni vai skrūvi ti-
kai laikā, kad elektroinstruments ir izslēgts. Rotējošs
darbinstruments var noslīdēt no skrūves galvas.
Griezes moments ir atkarīgs no triecienu fāzes ilguma. Maksi-
mālais iegūtais griezes moments triecienu fāzes laikā veidojas
kā visu atsevišķo griezes momenta impulsu summa. Maksimā-
lais griezes moments tiek sasniegts pēc 6–10 sekunžu ilgas
triecienu fāzes. Paejot šim laikam, skrūvju pievilkšanas mo-
ments pieaug tikai nedaudz.
Taču jūtami silst instrumenta pārnesuma korpuss.
Piezīme: Sekas pārlieku stiprai instrumenta sakaršanai ir pa-
ātrināta triecienmehānisma daļu dilšana un palielināts smēr-
vielu patēriņš.
Katram triecienu fāzes ilgumam atbilst noteikts skrūvju pie-
vilkšanas moments. Lai noteiktu skrūvju pievilkšanas faktisko
momentu, jālieto īpaša atslēga griezes momenta mērīšanai.
Cieti, atsperīgi un mīksti skrūvju savienojumi
Izmērot griezes momentu, kas veidojas triecienu fāzes laikā,
un ievietojot iegūtās vērtības diagrammā, veidojas raksturlīk-
ne, kas ilustrē skrūvēšanas procesu. Raksturlīknes augstums
atbilst maksimālajam iegūtajam griezes momentam, bet rak-
sturlīknes stāvums parāda, cik ilgā laikā šis moments tiek sa-
sniegts.
Griezes momenta izmaiņu raksturu nosaka šādi faktori.
– Skrūvju vai uzgriežņu cietība
– Starpliku elementa veids (paplāksne, atsperpaplāksne vai
blīve)
– Saskrūvējamo materiālu cietība
– Smērvielu klātbūtne skrūvju savienojumā
Atbilstoši minētajiem faktoriem, izšķirami šādu tipu skrūvju
savienojumi.
1 609 92A 2AT | (2.3.16)
– Ciets savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar metālu
un kā starpliku elementus izmantojot paplāksnes. Maksi-
mālais griezes moments tiek sasniegts pēc samērā neilgas
triecienu fāzes (stāva raksturlīkne). Nevajadzīgi ilga trie-
cienu fāze kaitē instrumentam.
– Atsperīgs savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar
metālu, taču kā starpliku elementus izmantojot atspergre-
dzenus, plakanas atsperpaplāksnes, sprostpaplāksnes, kā
arī, lietojot skrūves un uzgriežņus ar konisku sēžu vai paga-
rinošos elementus.
– Mīksts savienojums veidojas, sastiprinot, piemēram, me-
tālu ar koku vai kā starpliku elementus lietojot svina vai
šķiedru materiāla paplāksnes.
Elastīgam vai mīkstam skrūvju savienojumam maksimālais
skrūvju pievilkšanas moments ir mazāks, nekā cietam skrūvju
savienojumam. Taču triecienu fāzei jābūt ievērojami ilgākai.
Triecienu fāzes ilguma noteikšana
Diagrammā (piemērs) ir parādīta pievilkšanas momenta [Nm]
atkarība no triecienu fāzes ilguma [s]:
cietam savienojumam,
mīkstam savienojumam.
Šīs ir vidējās vērtības, kas var atšķirties dažādiem pielietoju-
ma veidiem. Lai nodrošinātu pievilkšanas momenta kontroli,
tas vienmēr jāpārbauda ar īpašu dinamometrisko atslēgu.
Diagramma instrumentam GDS 24
[Nm]
Maksimālais pievilkšanas moments tiek sasniegts:
– cietam savienojumam aptuveni pēc 10 sekunžu ilgas trie-
cienu fāzes,
– mīkstam savienojumam aptuveni pēc 22 sekunžu ilgas
triecienu fāzes.
1
2
[s]
Bosch Power Tools